- Divi jautājumi, ne viens
- Māris apgriež ierasto jautājumu otrādi. Nevis «kā man elpot pareizi», bet «kāpēc tu elpo» — un tad vēl asāk: «kāpēc tu neelpo». Viņa novērojums no darba ar uzņēmumiem ir tāds, ka lielākā daļa cilvēku ikdienā vispār nav pieslēgušies savai elpai, un tas viņiem pašiem izklausās jocīgi.
- Elpa ir nervu sistēmas tālvadības pults
- Katra ieelpa aktivizē simpātisko nervu sistēmu, katra izelpa — parasimpātisko. Divdesmit līdz divdesmit piecos tūkstošos elpu dienā šī ietekme uzkrājas. Tāpēc Māris elpu sauc par spoguli: cik strauji, cik dziļi un cik satraukti cilvēks elpo, tik precīzi tas parāda, kā viņš jūtas.
- Dabīgā pauze
- Starp ieelpu un izelpu ir mikrosekundes klikšķis, kad ķermenis pārslēdz mehānismu — un tāpat pēc izelpas. Māris to sauc par dabīgo pauzi: jo retāk cilvēks elpo minūtē, jo vairāk viņš to izjūt. Tas ir arī vienkāršs pašpārbaudes vingrinājums — ieelpo un pamēģini pamanīt to klikšķi.
- Neapzināta aizture rada trigerpunktus
- Lasot e-pastu, cilvēks saspringst un neelpo, jo baidās no tā, kas tur rakstīts. Tieši šī neapzinātā aizturēšana rada saspringumu, un tā ir viena no vietām, kur veidojas trigerpunkti — muskuļos, audos un fascijās. Elpošana palīdz tos sajust un atbrīvot; kombinācijā ar ķermeņa praksēm — vēl efektīvāk.
- Prakses atšķiras dziļumā, ne tikai tehnikā
- Ikdienas un resursu prakses nomierina vai aktivizē un der jebkurā situācijā, arī kustībā. Pārmaiņu un dinamiskās prakses strādā ar pārliecībām. Un ir prakses ar nodomu, kur pievieno afirmāciju vai vizualizāciju. Tas nav tehniku saraksts, bet jautājums, cik dziļi konkrētajā reizē cilvēks grib iet.
- Sēdēšana un lielais pirksts
- Māris sēdēšanu sauc par divdesmit pirmā gadsimta slimību un norāda, ka tā būtiski izmaina iegurni. Viņa formulējums par elpošanas ķēdi ir negaidīti konkrēts: elpošana sākas no kājas lielā pirksta un savijas ar mēli, iegurni un stāju.
- Vilks tagad dzīvo prātā
- Trīsdesmit elpas minūtē Māris sauc par ļoti neveselīgu — un tieši tur cilvēks nonāk dinamiskā sporta laikā vai uzkāpjot piektajā stāvā. Simpātiskā nervu sistēma reaģē tā, it kā cilvēks bēgtu no vilka. Mūsdienās šis vilks nedzīvo Rīgas ielās — viņš dzīvo zemapziņā.
- Kad māja ir gatava
- Māja nav gatava tad, kad tā ir uzcelta — tā ir gatava jau brīdī, kad cilvēks skaidri zina, cik stāvu tai būs un uz kuru pusi. Tas pats ar nākotnes versiju: vispirms to ierauga un sajūt, un tikai pēc tam sper soļus.
- Sāc ar sevi, ne ar pasauli
- Vispirms sakārto sevi, tad savu tuvāko vidi, un tikai tad dod kaut ko pasaulei. Māris to pasaka bez izskaistinājumiem: neskrien glābt pasauli situācijā, kad pats esi bez enerģijas, bez naudas un bez attiecībām. Tas pats princips atgriežas kursa noslēgumā astoņas nedēļas vēlāk.
